Publicēts žurnālā “Saimnieks Lv” 2019. gada aprīlī

LU, ģeogrāfijas un zemes zinātņu fakultātes vides zinātnes nodaļa, vides aizsardzības katedra. LU Senāta priekšsēdētājs
Dr.habil.ķīm.Prof. Māris Kļaviņš

Jēdziens “humusvielas”  apraksta plašu vielu grupu un galvenais, kas nosaka to īpašības un pielietošanas iespējas ir tas materiāls no kā humusvielas ir iegūtas! Humusvielas var izdalīt no augsnes, kūdras, komposta, arī no ūdeņiem kā arī no fosilām izejvielām – akmeņoglēm un brūnoglēm. Ir pētītas un pierādītas humusvielu īpašību atšķirības atkarībā no to izcelsmes avota, bet šīs atšķirības ir īpaši nozīmīgas, ja mēs runājam par šo vielu izmantošanu lauksaimniecībā. Humusvielu izcelsme vispirms ietekmē to pieejamību augiem, to spējas stimulēt augu attīstību un to augšanai nepieciešamo mikroelementu klātbūtni. Līdz ar to pastāv milzīgas atšķirības starp, piemēram, kūdras humusvielām un humusvielām, kuras izdalītas no brūnoglēm. Diemžēl tieši brūnogļu humusvielas, vai vielas kuras izdalītas no dēdējušām oglēm ir tas produkts kuru piedāvā ražotāji Ķīnā, Krievijā un citās valstīs. Kaut arī vizuāli līdzīgas kūdras humusvielām, to izmantošana var tikt saistīta ar paliekošām sekām augsnes auglībai.

 

Latvijas humusvielu institūta direktors, SIA “Ražošanas Tehnoloģijas” produkcijas kvalitātes konsultants
Dr.sc.ing. Oļegs Kukainis

Pašlaik par lielu problēmu lauksaimniecības produktu ražas un kvalitātes paaugstināšanā kļūst augšņu mineralizācija, ko rada neracionāla minerālmēslu pielietošana. Tādēļ Latvijas Humusvielu institūta darba mērķis ir radīt ekonomiski dzīvotspējīgus un videi nekaitīgus mēslošanas līdzekļus un to lietošanas metodes.

Šodien acīmredzamas ir smidzināšanas metodes priekšrocības. Tāpēc lielākā daļa mūsu humusvielu un mikrobioloģisko produktu ir paredzēti lietošanai ar izsmidzināšanas tehniku. To vidū ir augu augšanas aktivatori un regulatori, kā arī augsnes ielabotāji un kompostētāji salmu un sakņu atlieku apstrādei. Visus šos produktus mēs piedāvājam patērētājiem 5 litru kannās, kas izgatavotas no baltas plastmasas. Minētie produkti ir ideāli piemēroti lietošanai miglošanas iekārtās. Lauksaimniekiem, kuriem ir laistīšanas tehnika, mēs ražojam produktus brūnā iepakojumā – šīs humusvielas nav tik labi attīrītas, lai produktu varētu lietot miglotājos, toties tā ir bagātākas ar organiskajām vielām un, kas ir ļoti svarīgi, par 30 – 50% lētākas.

Pamatvielas produktu ražošanai ir humusvielas (humīnskābju sāļi), kuras iegūst pēc speciālas tehnoloģijas un kurām piemīt bagātīgs dabas dots īpašību kopums. Miglojot uz lapām, tās darbojas kā augšanas aktivators, jo satur dabiskus fitohormonus un aminoskābes, tās darbojas kā katalizators barības vielu iekļūšanai lapās un kā aizsargplēve, lietojot kopā ar pesticīdiem.  Nonākot augsnē, humusvielas iedarbojas kā minerālvielu un mikroelementu sorbents, kas neļauj tiem izskaloties no augsnes lietus periodos, tās ir arī barības vielas augsnes mikroorganismiem, bez kurām nav iespējama auglīga augsne un spēcīgi augi.

Par humusvielu lietderību var rakstīt daudz, tomēr šī raksta formāts neļauj iedziļināties detaļās, tādēļ lasiet un izmantojiet informāciju gan mūsu mājas lapā, gan citu humusvielu pētnieku un lietotāju vietnēs.

Humusvielas mēs ražojam no diviem izejmateriāliem – kūdras un sapropeļa. Šo izvēli nosaka tas, ka no kūdras un sapropeļa var iegūt bioloģiski daudz aktīvākas humusvielas salīdzinājumā ar tām, ko iegūst no lignīna vai brūnoglēm. Šo humusvielu ražotāji (Ķīna, Vācija, Spānija, Beļģija, Krievija utt.) parasti norāda uz neparasti augstu humātu saturu savā produktā, lai gan to pielietošanas daudzums uz hektāru ir 2 – 5 kg, kas vairākkārt pārsniedz mūsu 0,5 l/ha, un tie nesatur augiem nepieciešamos augsnes mikroorganismus.

Pagājušajā gadā Latvijas Humusvielu institūts izstrādāja un kopīgi ar SIA “Ražošanas Tehnoloģijas” uzsāka ražot pilnīgi jaunu produktu – granulētas humusvielas ar dabīgu mikroelementu kopumu un labvēlīgiem augsnes mikroorganismiem. To iestrādāšana augsnē notiek kopā ar sēklām, ar vienas iekārtas palīdzību. Šī jaunā tehnoloģija ļauj izveidot ap augu saknēm tā saukto rizosfēru, kurā atrodas mikroelementi, kas ir pieejami augu saknēm, turklāt intensīvi attīstās mikrobioloģiskie procesi, kuru laikā mikrobi sagatavo augiem nepieciešamās barības vielas –  no gaisa tiek piesaistīts slāpeklis, fosfors pāriet augiem pieejamā formā utt.

Tādejādi mēs vēlam, lai mūsu lauksaimnieki izmantotu saimnieciski visizdevīgākās metodes, izmantojot lietotos minerālmēslus pilnībā augu barošanai, nevis ūdenstilpņu piesārņošanai un augsnes pārsāļošanai. Vairāk papildus organisko vielu, vairāk humīnvielu, mazāk aršanas un augsnes bojāšanas ar papildu traktoru sliedēm.

Vēlam veiksmi un bagātīgas ražas!

 

Latvijas humusvielu institūta vadošā pētniece, SIA “Ražošanas Tehnoloģijas” zinātnes un attīstības virziena vadītāja
Dr. biol. Simona Larsson

Lauksaimniecībā jaunākās tendences – mikrobioloģijas zinātne, kā augšņu auglības un kultūraugu ražības ieguvums. Augsnes bioloģiskās aktivitātes novērtēšana ļauj noskaidrot organiskā un minerālā mēslojuma ietekmi uz bioloģiskajiem procesiem un intensitāti. Ilgtspējīgas augsnes auglības novērtēšanā ir dažādu mikroorganismu grupu attiecību izmaiņu noteikšana un to bioloģiskā aktivitāte augsnē. Augsnes auglības nozīmīgāko daļu veido mikroorganismi, kurus zinātnē bieži definē ar apzīmējumu “mikrobioloģiskā aktivitāte”.  Pēc daudzu autoru domām, enzīmu efektivitāti galvenokārt nosaka baktērijas un aktinomicētes.

Minerālmēslu efekts ir īslaicīgs, jo tie aktivizē vispirms tos mikroorganismus, kuri izmanto viegli pieejamas barības vielas. Organisko vielu un humusvielu noārdītāju mikroorganismu daudzuma un aktivitātes izmaiņas parasti ir lēnākas. Viena no pasaulē vadošajām augsnes zinātniecēm un dedzīga bioloģiskās lauksaimniecības cildinātāja Dr. Elaine Ingham teikusi: “Nav tādas problēmas kā augsnes auglības trūkums, bet gan mikroorganismu trūkums augsnē, jo mikroorganismi ir tie, kas veido augsnes auglību.”

Augsnes mikroorganismi relatīvās proporcijās būtiski atšķiras atkarībā no granulometriskā augsnes sastāva un citiem faktoriem. Augsnes vēlamās mikroorganismu relatīvās proporcijas: – aerobās baktērijas 70%, – anaerobās baktērijas 13%, – aktinomicētes 13%, – sēnes/pelējumsēnes 3%, – aļģes, vienšūņi, vīrusi 0.2 – 0.8%. Minēto mikroorganismu darbības rezultāts ir augsne, kas piemērota augu augšanai un attīstībai. Vislielākā mikroorganismu koncentrācija ir augu sakņu tuvumā – rizosfērā, apmēram 2 mm ap saknēm. Latvijas humusvielu institūta ražotie produkti tiek pārbaudīti un mikroorganismu sugas ir identificētas. Vairāku gadu laikā ir veikti zinātniskie pētījumi ar dažādiem kultūraugiem, veiktie pētījumi apliecina mikroorganismu labvēlīgo ietekmi uz kultūraugu ražību un tās ievērojamu palielināšanos.

Jāpiemin, ka humusvielas, kas iegūtas Latvijā no kūdras vai sapropeļa ir  3 – 4 reizes bioloģiski aktīvākas nekā humusvielas, kuras tiek gatavotas no leonardīta vai brūnoglēm (pārakmeņojusies kūdra). Humusvielu vecums, tās izdalot no fosilajiem nogulumiem (lignita, leonardīta, akmeņoglēm) tiek vērtētas vairāku miljonu gadu, taču humusvielas, kas atrodas ūdeņos var būt tikai dažu simtu gadu. Latvijas apstākļos no kūdras un augsnes humusvielas ar tik ievērojamu vecumu nav iespējams iegūt. Līdz ar to jāsaka, ka Latvijas humusvielas ir daudz vērtīgākas, jo satur vairāku sugu mikroorganismus, kuru mijiedarbība labvēlīgi ietekmē augu augšanu un attīstību. Savukārt humusvielas no fosilajiem, miljonu gadu veciem, nogulumiem vairs nesatur visus augiem nepieciešamos mikroorganismus un ilgtermiņā tos izmantojot lauksaimniecībā var radīt negatīvas un paliekošas sekas augsnes auglībai. Latvijas ražojuma humusvielu koncentrāti no kūdras vai sapropeļa ir videi draudzīgi un saudzējoši.

Asociatīvās un antagonistiskās attiecības. Viena mikroorganisma atkarību no otras ārpus šūnas produktiem, piemēram, aminoskābēm un augšanu veicinošām vielām, var uzskatīt par asociāciju. Ir zināms, ka augu augšanas hormonus un tiem līdzīgas vielas ražo vairākas baktēriju ģintis, t.i. Azotobacter, Arthrobacter, Pseudomonas un Agrobacterium, kas parasti sastopamas rizosfērā. Mikroorganismi ietekmē sakņu spurgaliņu attīstību un sānu sakņu attīstību. Sēnes, kas dzīvo uz saknes virsmas, atvieglo barības vielu uzsūkšanos caur saknēm.

Augu augšanu veicinošās baktērijas ir daudzveidīga baktēriju grupa, kas spēj veicināt daudzu kultūraugu augšanu un palielināt ražu dažādi ietekmējot augus, ieskaitot slāpekļa fiksāciju, fosfora solubilizāciju, abiotiskā stresa mazināšanu, kvoruma sajūtas (process, kurā baktērijas savstarpēji komunicē, tādejādi nodrošinot baktēriju blīvuma atkarīgu gēnu regulāciju) un bioplēvju veidošanos, fitohormonu ražošanu, pretparazītu darbību. Latvijas humusvielu institūta zinātnieki ir izolējuši no augsnes augu augšanas hormonu producentu mikrobioloģijas “pērli”, kas atbilstošos apstākļos izdala ap sevi fitohormonus,  kuru sastāvā ir augu augšanai labvēlīgi dabiski augu hormoni – citokinīni un auksīni. Augu augšanas regulators niecīgās koncentrācijās ietekmē fizioloģiskos procesus un regulē augšanas ātrumu, augu daļu attīstību, augļu un sēklu aizmešanos un nobriešanu, augu nenovecošanos.

 

Latvijas humusvielu institūta galvenā agronome, SIA “Ražošanas Tehnoloģijas” komercdirektore
Agr. Vivita Vīksniņa

Lauksaimniecībā pēdējie divi gadi ir bijuši grūti un krasi atšķirīgi. Vienā sezonā raža slīkst un novākt ražu bija grūti, bet otrā – sausums, kas savukārt neļāva izaugt labai ražai.  Ikkatrā gadā mēs varējām mācīties no kļūdām, kļūt gudrākiem nākotnei, lai meklētu un atrastu jaunus risinājumus, kas mazina laikapstākļu riskus un to ietekmi uz plānoto ražu. Veidojot partnerības, kooperējoties, apdrošinot savus laukus zemnieki var ievērojami mazināt riskus. Tomēr šopavasar nu jau atkārtoti vēlos pievērst lauksaimnieku uzmanību gudrai saimniekošanai ar mums zināmām metodēm un paņēmieniem. Lai kultūraugiem mazinātu laikapstākļu radīto stresu, var izmantot Latvijā ražotus produktus  – humusvielu koncentrātus.

Humusvielas ir kā transportlīdzeklis augsnē esošo barības vielu efektīvai izmantošanai, un, aprēķinot kultūrauga mēslošanu, ir jāņem vērā tas, ka kombinējot mēslošanu ar humusvielām, ir iespējams samazināt par 20 – 30 % minerālmēslu devu uz hektāru, sasniedzot to pašu ražību. Izmantoto pesticīdu iedarbības efektivitāte palielinās pat līdz 25%, tātad atkal iegūstam naudas līdzekļu ietaupījumu. Ikviens lauksaimnieks vēlas samazināt izmaksas, un sasniegt arvien augstāku ražu ne tikai šogad, bet arī nākošgad. Kā nosargāt augsni un to uzlabot? Uz šo jautājumu tiek meklēti arvien jauni risinājumi, bet jau šodien varam saimniekot gudri un izmantot ilgtspējīgas saimniekošanas metodes ar Latvijā ražotiem dabiskiem produktiem: organiskas izcelsmes kūdras vai sapropeļa kompostēšanas veicinātājiem un augsnes uzlabotāju, humusvielu koncentrātu, kas satur dzīvus mikroorganismus.

Lai rudenī varētu novākt ražu un graudaugi negultu veldrē, lauksaimnieki visbiežāk izmanto sintētiskos augu regulatorus, savukārt Latvijas zinātniekiem ir alternatīvs un dabisks produkts, kurš augu aizsardzības servisā reģistrēts kā mikrobioloģisks preparāts. Jā, produkts satur dzīvus mikroorganismus, bet to izdalītā viela, kas atrodas šī produkta iepakojumā, ir daudz lētāks un efektīvāks augu regulators nekā sintētiskie augu regulatori. Viela satur citokinīnus un auksīnus, kas ir tieši tādā attiecību koncentrācijā, lai Latvijas apstākļos audzētiem kultūraugiem izveidotos spēcīga sakņu sistēma, augiem piebremzējot apikālo kustību graudaugs izveido īsākus mezglojumu posmus, līdz ar to tie ir pasargāti no veldrēšanās, kā arī tiek veicināta papildus produktīvo stiebru veidošanās, pat par 30% vairāk. Graudi ir lielāki un arī raža par 21% lielāka. Rodas jautājums, vai tērēt naudu sintētiskiem augu augšanas regulatoriem, vai izmantot dabisku preparātu, kas tiek ražots te pat Latvijā?  Jā un rapsim, kuru Latvijas laukos audzējam lielās platībās, ražība palielinās līdz pat 47% pielietojot dabisko mikrobioloģijas preparātu “GreenCytokinin”. Kā pielietot, kurā brīdi un cik daudz? Par to vairāk lasiet produktu mājas lapā www.greenok.lv vai zvaniet un labprāt Jums sniegsim atbildes.

Vēlu lauksaimniekiem turpmākos septiņus gadus – labus laikapstākļus un izcilu ražu! Uz tikšanos semināros un lauku dienās.