Autors: Agr. Vivita Vīksniņa
Latvijas humusvielu institūta agronome,
SIA “Ražošanas Tehnoloģijas” komercdirektore.
Latvijas humusvielu institūts (LHVI) sniedz būtisku palīdzību Latvijas lauksaimniecības SEG emisijas problēmu risināšanā!
Kopš 1990. gada SEG emisijas Latvijā no lauksaimniecības ir ievērojami augušas. Kā palīdzēt tās mazināt, sasniegt vēlamo ražu, samazināt SEG emisijas un iegūt videi draudzīgus, ekonomiskus risinājumus? Tieši ar šādiem iespējamiem risinājumiem šodien jūs varam iepazīstināt! Savukārt zemnieki un lopkopji var iegūt lielāku slāpekļa (N) izmantošanas efektu un pasargāt pieejamo barības elementu izskalošanos vairāk kā 20%.
SEG emisijas no lauksaimniecības augsnēm veido lielāko daļu, tas ir pat 59% no lauksaimniecības sektora kopējām emisijām, savukārt lauksaimniecības dzīvnieku zarnu fermentācijas procesu radušās SEG emisijas ir otrs lielākais lauksaimniecības emisiju avots. N2O emisijas no apsaimniekotām augsnēm kopumā ietekmē organisko augšņu apsaimniekošana, sintētisko minerālmēslu patērētais apjoms, kā arī apsētās platības un ražu apmēri. Savukārt CH4 un N2O emisijas no kūtsmēslu apsaimniekošanas laika gaitā ietekmē dažādas kūtsmēslu apsaimniekošanas sistēmās apsaimniekoto kūtsmēslu īpatsvars, kas atšķiras no lauksaimniecības dzīvnieku sugām.
Vai Latvijas humusvielu institūts var palīdzēt šajā jautājumā un piedāvā risinājumu? Jā, tas tiešām ir iespējams.
Kā samazināt lauksaimniecības sektora SEG emisijas?
• Nu jau 10 gadus LHVI zinātnieki nodarbojas ar Latvijas kūdras un sapropeļa humusvielu izstrādi lauksaimniecības izmantošanai. Izmantojot LHVI zīmola “GreenOK” produktus ir iespējams sasniegt Jums vēlamo ražu izmantot minerālmēslojumus arvien mazāk! Par cik mazāk? Labs jautājums. Zinātniski pierādīts, ka izmantojot dabiskas izcelsmes bioloģiski aktīvas humusvielas, var samazināt mēslojumu devas par 20-30%. Jūs taču piekritīsiet, ka tā patiesi ir ievērojama ekonomija un tas ir būtiski ne tikai zemniekiem, bet arī Latvijai.
• 
Mēslošanas līdzeklis “GreenOK” ZAĻAIS DRAUGS reģistrēts VAAD 25.06.2019, Reģ. apliecība Nr. C1.02 – 1841 – 19. Šķidrā slāpekļa mēslošanas līdzeklis satur kopējo slāpekli (N) 30%, kopējā slāpekļa sastāvs – amīdu formas slāpeklis (N-NH2), nitrātu slāpeklis (N-NO3), amonija slāpeklis (N-NH4). Mēslošanas līdzeklis satur bioloģiski aktīvas humusvielas un mikroorganismus.
Lietojot sausos minerālmēslus, to maksimālā efektivitāte ir tikai 40%, atlikušie 60% paliek augsnē, novēršot bioloģisko procesu attīstību augsnē. Izmantojot šķidros minerālmēslus, to efektivitāte ir jau 80% un tikai 20% (pat mazāk) paliek augsnē un netiek izmantoti. Pievienojot bioloģiski aktīvas humusvielas tiek ievērojami samazināti zudumi, palielinās minerālmēslojuma efektivitāte, veidojas organiskā slāpekļa uzkrāšanās augsnē un augsnes humusa atjaunošanās! Ekonomiskais ieguvums izmantojot šķidro slāpekļa mēslojumu – (N) tēriņu ekonomija par 50%. Ražotājs iesaka jau šoruden izmantot šķidro slāpekļa mēslojumu ar humusvielām, augsnes ielabošanai un organisko vielu, salmu un citu augu atlieku kompostēšanai uz lauka.
• 

Viena no LHVI vadošiem speciālistiem – mikrobioloģe zinātnes doktore Dr. Simona Larsson – šo produktu ir papildinājusi ar dažāda veida baktērijām, līdz ar to pielietojot cūku un liellopu kūtsmēslu krātuvju apstrādē pazūd nepatīkama smaka, tiek būtiski samazināti slāpekļa zudumi un paātrināts kūtsmēslu bioloģiskais sadalīšanās process. Zinātniski ir pierādīts, ka konkrētu baktēriju pievienošanas kūtsmēsliem ievērojami samazina kūtsmēslu pH. Zemāks pH līmenis samazina NH3 iztvaikošanu (34,6% -92,4%), kā arī NH4 (+) – N (5,3% -17,5%), smakas intensitāti, ar smakas intensitātes rādītājiem saistītās gaistošās taukskābes (valerskābes, 12,3% -47,7%, izovaleriskās, 3,5% -23,8%) un galveno mikroorganismu, kas ir atbildīgi par smaku veidošanos, daudzumu.
Kontaktinformācija vai papildus informācija meklējama “GreenOK” mājas lapā: www.greenok.lv/kontakti/.
Efektivitāte, ekonomija un videi draudzīgi risinājumi ar GreenOK.
GreenOK Jums vēl lieliskus laikapstākļus un lai izdodas rudens sēja!
Raksts publicēts žurnāla “Agro Tops” augusta numurā.